Viņam ir vārds. Sauksim viņu par Gustu. Gusts ir jauks puisēns. Ļoti ceru, ka pavisam drīz viņš nonāks mīlošā ģimenē, kura būs gatava dot, dot un vēlreiz dot. Gusts daudz smaida. Uzreiz nomanu, ka viņa ceļā bijis tik daudz pieaugušo, ka arī es Gustam esmu kārtējais, kurš ieradies - viņš netic un neuzticas, bet vai šim bērnam to kāds maz var pārmest!? Gustam patīk zīmēt. Dodam vaļu fantāzijai krītiņu izpildījumā. Gusta zīmējums pauž iekšēju satraukumu - krāsas divas - tikai sarkans un oranžs. Gusts drošības sajūtu rod caur ēdienu, jo pēc pavadītā laika svaigā gaisā - rotaļu laukumiņā un pastaigā pa mežu - viņš iemieg apskāvis sausiņu paciņu, un tā nogulēja stundas divas. Vakar tas bija valriekstu maisiņš. Ar atvadām vakaros mums iet grūti. Šodien bija mazliet vieglāk, jo vakar apsolīju, ka rīt atkal būšu un patiešām atnācu. Rīt būs vieglāk. Es ticu. Gusts mācas uzticēties, bet es mācos, ka uzticība ir jāiemanto.

Comments