Viņai ir vārds. Sauksim viņu par Janu. Šodien ir pirmā mūsu kopīgā diena. Šķiet, abas esam apmierinātas ar savu šīs dienas kompāniju. Jana savos 3 mēnešos ir veiksmīgi iesoļojusi otrajā kilogramā. Noguldu Janu sev un punča, pamasēju muguriņu - tas palīdz viņas puncim, kurš dikti sapūties. Fonā aizrit saruna ar Janas dakteri, iepazīstos ar visu, kas man jāzina, lai par viņu rūpētos. Jana šodien kā kārtīga dāma - izrāda emocijas - "Neesmu sajūsmā par daudzajiem klēpjiem un rokām, kuras šodien mani turējušas! Par daudz emociju un iespaidu - tās pāri plūst". Janai ļoti patīk mana dungošana, kad turu sev cieši klāt. Viņa iemieg. Kārtīgi izgulējās man uz punča. Pamostoties, mūsu acu skati satikās - pavisam īpaši, tā, kā skatītos sirds uz sirdi. Vārdos to aprakstīt grūti, bet mammas noteikti mani sapratīs. Ir patīkami redzēt, ka tieši Tu kādu spēj ietērpt mierā. Skaļās raudas norimst. Divi mazi acu plaksti pieveras un palātā iestājas miers.
.png)
Comentarios