#SAUCMANIVĀRDĀ STĀSTS DORA

Viņai ir vārds. Sauksim viņu par Doru. Dora izsijā cilvēkus. Viņa pārbauda manas robežas, lai jūs saprastu - viņa vienu mirkli ir Latvijas laukos un pēc minūtēm divām pie Niagāras ūdenskrituma ASV. Dora mācās mīlēt un uzticēties. Viņa mācās nedarīt pāri, bet ja sanāk, tad pēc tam atvainoties. Un sanāk bieži. Dora bieži man saka, lai eju prom, bet es neeju. Viņa saka, ka mani nemīl, bet es - Es Tevi ļoti mīlu. Dora prasa VISU manu uzmanību, katru tās sekundes simtdaļu. Viņa neļauj man atslābt ne mirkli, jo nomirkšķinot aci var sekot vietējais tornādo. Dora aug pa dienām, nē, ne tik daudz fiziski, bet garīgi un emocionāli. Un ir prieks tajā būt klātesošai. Dora Ziemassvētku vecītim jau sagatavojusi vēstuli, un viss, ko viņa patiesi mīl, kas aizdzen dusmas, liek izlauzties priekam ir Frozen - Let it go. Mums visiem vajag palaist, ko vaļā. Un Dora ir iemācījusies šīs dziesmas patieso būtību - LET IT GO! Sapinam Elzas bizi, mūzika fonā skan un dziedam līdz cik nu ir dukas! Domāju, ka mūsu dziedāšanu dzird visi. No Doras smaida līdz tornādo ir viens solis, bet pēc tam iet LET IT GO - laižam visu prom! Saliet, saliet, saliet vienā bērnā mīlestību! Tik daudz tās vajadzīgs! Lai nāk kāds vareni pilns trauks, kurš dos tik smelt!