Viņam ir vārds. Sauksim viņu par Tomu. Paveru palātas durvis un redzu - Toms vēl saldi guļ. Pēc mirkļa palātu piepilda baltos halātos tērpts cilvēku bariņš un lūdz mani uzgaidīt gaitenī. Man atgriežoties palātā abi uzzinam, ka šodien jābūt īpaši stipriem - būs operācija. Notiek gatavošanās tai. Man atliek vien asarām acīs noskatīties, kā Toms nepretojas nekam, ko ar viņu dara. Jā, viņš raud, bet tajā pat laikā mierīgi guļ uz kušetes. Procedūrām ritot izmanu, ka Toms patiesi izbauda uzmanības mirkļus, kuri tiek veltīti tikai viņam. Arī šādus. Brīži TIKAI VIŅAM patiesi trūkst. Atgriežoties no operācijas Toms ne pa visam nebija omā - mierīga mūzika fonā un viņš iemieg. Pamodies, kā dadzītis pielipis, ne pa kam nepiekrita atstāt manu klēpi. Šodien bija grūta diena. Mums abiem.
.png)
Comments